2026.gada 22.maijā Partnerības birojā saules staru apmirdzēti vizuļoja trīs stikla apbalvojumi “Līdere laukos 2026” par dzīves vides pievilcības radīšanu Rēzeknes novadā. Jau otro reizi biedrība “Rēzeknes novada partnerība” organizē sieviešu tīklošanās pasākumu “Līdere laukos”, lai kopā ar trīs Rēzeknes novada uzņēmīgām, aktīvām un viedām sievietēm diskutētu par dzīvi laukos.
Rēzeknes novada partnerības izpilddirektore un sarunu moderatore Ineta Elksne, atklājot sarunu vakaru, atzina, ka apkārt ir jūtamas pozitīvas un spēcīgas sieviešu enerģijas vibrācijas. Uz sarunu tika aicinātas: Iveta Balčūne, Lūznavas muižas pārvaldniece un kultūrtelpas pazinēja, Ineta Veličko, uzņēmēja un biedrības “Maziča” valdes locekle, Daila Ekimāne, biedrības “Sieviešu interešu klubs “ASTRA”” valdes priekšsēdētāja un Bērzgales kopienas balss.
Sievietes dalījās stāstos, kā nonāca Rēzeknes novadā, izveidoja saikni ar vietējo kopienu un veic sabiedriskās aktivitātes, uzlabojot dzīvi kopienā.
Ievadā katra līdere dalījās ar savu stāstu par ceļu līdz dzīvei Rēzeknes novadā. Ivetu uz novadu atveda profesionālās gaitas, savukārt Ineta pēc dzīves lielpilsētā savu mieru un iespējas jaunam izaugsmes posmam negaidīti atrada Dricānos. Tikmēr Daila pēc izglītības iegūšanas atgriezās dzimtajā pusē un par savām mājām izvēlējās Bērzgales pagastu, kas atrodas pavisam netālu no bērnības mājām.
Saruna pakāpeniski ievirzījās kopienu tematikā. Katra ieskicēja šī brīža veiktās aktivitātes savās kopienās. Ivetas profesionālā un radošā vide ir Lūznavas muiža, kur viņa darbojas kā muižas pārvaldniece, koordinē un īsteno dažādus projektus. Pateicoties viņas ieguldījumam, muižas komplekss kļuvis par vienu no ievērojamākajiem tūrisma un kultūras objektiem Latvijā. Teritorijā īstenoti daudzi projekti, kas vietai piešķīruši unikālu raksturu un piesaistījuši gan vietējos apmeklētājus, gan ārvalstu tūristus. Īpašu atzinību muiža guva 2022. gadā, kad Covid-19 pandēmijas laikā saņēma Latvijas mēroga balvu nominācijā “Kultūrvieta”, apsteidzot tādus ievērojamus objektus kā Latvijas Nacionālais teātris un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Iveta uzsver, ka vietējā kopiena ar muižu ļoti lepojas un aktīvi iesaistās pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu īstenošanā. Sadarbība veidojas īpaši talkās un tūristu grupu uzņemšanā. Būtiska vieta Ivetas darbā ir arī iekļaujošas vides veidošanai. Viņas vadībā muižā izveidota darba vieta cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī viņa pati aktīvi iesaistās, atbalstot radošus cilvēkus ar invaliditāti dalībai kultūras projektos ārpus Latvijas robežām.
Ineta, nonākot Dricānos, uzreiz sajuta vietējās kopienas spēku un potenciālu. Kopā ar vīru viņi vēlējās dot savu ieguldījumu apkārtējās vides attīstībā, un liktenīga saruna ar kādu vietējo iedzīvotāju kļuva par sākumu viņu darbībai nevalstiskajā sektorā. Sieviete, kura tobrīd darbojās divās biedrībās, vienas vadību uzticēja Inetai. Sākotnēji biedrībā darbojās vien abi ar vīru, taču tas netraucēja soli pa solim īstenot ieceres Dricānu vides sakārtošanā un kopienas stiprināšanā. Ar smaidu Ineta atceras savu pirmo projektu, kas izveidoja bērnu un vecāku atpūtas stūrīti bibliotēkā. Vēlāk biedrības darbība kļuva arvien plašāka un aktīvāka, īpaši reliģiskajā jomā. Piesaistot ziedotāju un projektu finansējumu, tika izveidota un aprīkota Dricānu Draudzes māja. Šobrīd tajā tiek organizētas pašu veidotas izstādes, uzņemtas skolēnu grupas programmas “Skolas soma” ietvaros, kā arī īstenotas dažādas iniciatīvas, tostarp dalība “Mājas kafejnīcu dienās” un citos pasākumos. Ineta kopā ar citiem biedrības aktīvistiem nesavtīgi velta savu laiku, lai attīstītu un popularizētu Dricānus. Viņa uzsver, ka kopienas atbalsts ir patiesi fenomenāls, jo katrs sniedz savu ieguldījumu, un kopīgi tiek radītas paliekošas un nozīmīgas lietas. Ikdienā Ineta darbojas arī uzņēmējdarbībā ārstniecības jomā, piedāvājot savus pakalpojumus gan Dricānos, gan izbraukumos visā novada teritorijā, tādēļ viņas ikdiena ir ļoti aktīva un piepildīta.
Laikā pēc pirmās profesijas, kas ir dārzniece, iegūšanas, Dailas ceļš aizveda uz Bērzgalē. Viņa atzina, ka jau ar pirmo mirkli kopiena bija blakus viņai, kā mazā ciematiņā, viens otram izplaīldzēja, viņai tika piedāvāti dažādi darbi tā brīža ciema kantorī, lai arī nebija tieši saistīti ar dārzniecību, darba netrūka, jo viņa aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Atzina, ka tas šķitis pilnīgi pašsaprotami, sniegt savu devumu vietējai dzīves videi. Ar aizrautību atceras gadījumu, kad noformējumam veidoja sienas zirgus un ap pusnakti atskārta, ka ir beidzies izejmateriāls, zvans vietējai iedzīvotājai, kura jau pēc mirkļa sienu piegādāja. Tas parāda, ka kopiena ir ļoti saliedēta, nekad neatteiks palīdzīgu roku. Daila bija viena no iniciatorēm, kas virzīja Bērzgales identitātes stiprināšanas ideju. Vairāku gadu gaitā ciemā tika uzstādīti trīs vides objekti ar bērzu tematiku, kas ataino Bērzgales simbolu. Daila atzīst, ka darbs kopienā nekad nebeidzas, pēc darba dienas pamatdarbā, rosība savijas ar darbošanos kopienas interesēs. Tas dod enerģiju visu laiku darboties, būs kopā ar vietējiem.
Laikā pēc pirmās profesijas, kas ir dārzniece, iegūšanas, Dailas ceļš aizveda uz Bērzgali. Viņa atzīst, ka jau no pirmajiem brīžiem jutusi spēcīgu vietējās kopienas atbalstu. Mazā ciematā cilvēki cits citam palīdzēja, un arī Dailai tika piedāvāti dažādi darbi tā laika ciema kantorī. Lai gan tie nebija tieši saistīti ar viņas profesiju, darba netrūka, jo viņa aktīvi iesaistījās vietējās dzīves norisēs. Daila uzsver, ka vēlme dot savu ieguldījumu kopienai viņai šķitusi pilnīgi pašsaprotama. Ar smaidu viņa atceras kādu notikumu, kad, gatavojot dekorācijas, pusnaktī pēkšņi pietrūka materiālu siena zirgu izveidei. Pieticis ar vienu telefona zvanu vietējai iedzīvotājai, un jau pēc neilga brīža nepieciešamais materiāls bija piegādāts. Šādi mirkļi spilgti apliecina kopienas saliedētību un gatavību vienmēr sniegt palīdzīgu roku. Daila bija arī viena no iniciatorēm Bērzgales identitātes stiprināšanā. Vispirms tika koordinēts projekts par vietas norāžu zīmēm un aprakstu stendiem pie kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem visā pagasta teritorijā. Pēc tam ,vairāku gadu laikā ciemā uzstādīti trīs vides objekti ar bērzu tematiku, kas simboliski atspoguļo Bērzgales vārda saknes. Viņa atzīst, ka darbs kopienas labā nekad nebeidzas, jo pēc pienākumiem pamatdarbā ikdiena turpinās ar aktivitātēm vietējo interesēs. Tieši kopā būšana ar cilvēkiem un iespēja radīt ko nozīmīgu dod enerģiju darboties arvien tālāk.
Tāpat kā ikvienam cilvēkam, arī kopienu līderēm ir svarīgi atrast brīdi atelpai un spēku atjaunošanai. Aktīviem un nepārtrauktā kustībā esošiem cilvēkiem tas nereti ir īpaši sarežģīti, tomēr tieši viņiem šādi mirkļi ir vitāli nepieciešami, lai saglabātu enerģiju un iedvesmu turpmākajam darbam. Iveta sarunas laikā lakoniski, bet ļoti trāpīgi atzina, ka būtiskākais ir atrast ritmu šajā aizpildītajā, dažādajā un neritmiskajā ikdienā. Ar smaidu viņa noteica: “Atrast ritmu neritmā,”. Šo frāzi vēlāk vairākkārt citēja arī pārēji. Iveta cenšas starp darba pienākumiem atrast laiku arī savām aktivitātēm, kas sniedz iekšēju brīvības sajūtu un palīdz uzlādēties, piemēram, dodoties Santjago ceļā. Savukārt Ineta uzsver, ka mūsdienās ir ļoti svarīgi atrast mieru, īpaši šajā trauksmainajā. Katram cilvēkam tas ir atšķirīgs, taču būtiski ir savu miera avotu apzināties, novērtēt un ļaut sev to izbaudīt. Inetai arī atrašanās savās mājās palīdz atgūt līdzsvaru un spēkus, jo tā ir viņas miera osta. Daila atzīst, ka viņai atelpu sniedz pati darbošanās kopā ar aktīvajiem kopienas cilvēkiem. Būšana starp līdzīgi domājošajiem ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm, atpūtināt prātu un vienlaikus gūt jaunu enerģiju turpmākajiem darbiem.
Sarunu līderes iedvesmoja un motivēja ikvienu klātesošo turpināt vai uzsākt darbību savā kopienā. Lai gan viņas bija tikai trīs, šķita, ka viņu enerģija, iniciatīva un ieguldītais darbs stiprina visa novada kopienu dzīvi. Viņu stāsti apliecināja, ka dzīve lauku teritorijā ir daudzveidīga un notikumiem bagāta, savukārt kopienas spēks un cilvēku saliedētība ir viena no lielākajām vērtībām mazā pilsētā, ciemos un pagastos.
Sirsnīgs paldies sarunu līderēm un visām dalībniecēm, kuras sieviešu tīklošanās pasākumu piepildīja ar patiesām emocijām, sirsnīgiem smiekliem un iedvesmoja paraudzīties dziļāk uz dzīves vērtībām.
Foto: Veronika Lokotko
