2026.gada 17.aprīļa saulainā rītā Rēzeknes novada pašvaldības zālē pulcējās vairāk kā 50 novada iedzīvotāji, lai aktīvi iesaistītos kopienas attīstībā, kopīgu problēmu risināšanā un ilgtspējīgu pārmaiņu īstenošanā. Divās paneļdiskusijās 10 kopienu pārstāvji dalījās pieredzē un rada jaunus iniciatīvu piedāvājumus iedzīvotāju kopatbildības veicināšanai.
Biedrības “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” un “Rēzeknes novada partnerība” sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību klātienē organizēja kopienas forumu Rēzeknes novada iedzīvotājiem “Kopatbildība – no izpratnes līdz rīcībai un pārmaiņām kopienā”. Foruma norise bija skatāma arī attālināti Rēzeknes novada YouTube kontā.
Foruma atklāšanā moderatore Lienīte Litavniece norādīja, ka diskusijas būs vērsta nevis uz pienākumu sadalījumu, bet uz līdzšinējo ieguldījumu un turpmākajām rīcības iespējām kopienas attīstībai.
Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis uzsvēra, ka būtiski ir skaidri definēt finanšu piesaistes mērķi, vai tas ir biedrībai, kopienai vai konkrētām aktivitātēm. Ka katra programma ir orientēta uz noteiktu rezultātu un to piedāvājums ir plašs, tādēļ nepieciešams kritiski izvērtēt piemērotāko, vienlaikus īstenojot daudzdisciplināru pieeju finanšu piesaistei.
Turpretim Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra akcentēja iedzīvotāju un pašvaldības sadarbības iespējas. Norādīja, ka sadarbība starp pašvaldību un kopienu jāturpina veidot abpusēja. Iedzīvotāji ierosina un virza dažādas iniciatīvas un idejas, savukārt, pašvaldībai ir jāuzklausa un jānodrošina šo ieceru īstenošanu.
Biedrības “Rēzeknes novada partnerība” izpilddirektore Ineta Elksne uzsvēra katra iedzīvotāja nozīmīgumu kopienas veidošanā un ievadvārdos novēlēja, lai forums ir kā pirmais solis uz pozitīvām pārmaiņām savstarpējā dialoga un kopatbildības stiprināšanā, kas veidos kopienas vidi tādu, lai tur ir patīkami dzīvot, strādāt un pavadīt savu brīvo laiku.
Turpinājumā norisinājās paneļdiskusiju sesija ar kopienas pārstāvjiem. Pirmajā diskusijā “Kopiena darbībā: iesaiste, iniciatīva, atbildība” piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka, biedrības “Rēzeknes novada partnerība” izpilddirektore Ineta Elksne, Rēzeknes novada pašvaldības uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Kiščenko, Dekšāres pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Lauris Ikaunieks, biedrības “Sieviešu interešu klubs “ASTRA”” valdes priekšsēdētāja Daila Ekimāne.
Diskusijas galvenās atziņas:
- Kopienai ir nepieciešams līderis, kurš spēj saliedēt, apkopot idejas un iniciatīvas, kā arī virzīt īstenošanai. Līderis nodrošina, ka ierosinājumi nepazūd, bet tiek apkopoti un attīstīti. Tas kalpo arī kā starpnieks starp kopienu un pašvaldību, veicinot konstruktīvu sadarbību.
- Kopienas līderim nepieciešams domubiedru vai aktīvistu grupa, uz kuru var paļauties un deleģēt uzdevumus. Tas nodrošina efektīvāku un nepārtrauktu iniciatīvu īstenošanas procesu. Spēcīga komanda arī veicina ideju daudzveidību un kopīgu atbildības sajūtu.
- Kopienas mikroklimatam jāmudina iesaistīties brīvprātīgi. Saliedēta, iekļaujoša un atbalstoša vide motivē aktīvāk iesaistīties kopienas pārstāvjiem. Pozitīva savstarpējā komunikācija un novērtējums stiprina kopatbildību un piederības sajūtu kopienai.
Otrajā paneļdiskusijā “Kopienas identitāte: vērtības, tradīcijas, attīstības resurss” galvenā uzmanība tika pievērsta komunikācijai, īpaši izceļot ar to saistītās problēmas un šķēršļus, kā arī analizējot kultūras, tradīciju un jauniešu iesaistes nozīmi novadā. Diskusijā piedalījās viesu nama “Zaļā sala” īpašniece Rita Tērauda, Rēzeknes novada pašvaldības kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Daiga Miščenko, nodibinājuma “Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai” valdes loceklis Arnis Krancāns, biedrības “Maziča” projektu vadītāja Diāna Saksone, brīvā laika pavadīšanas centra „Strops” vadītāja Jekaterina Itkača.
Diskusijas galvenās atziņas:
- Pasākumu piedāvājumam jābūt daudzveidīgam, aptverot gan laikmetīgās, gan klasiskās kultūras formas, un tas jāpielāgo dažādām mērķa grupām. Piemērots formāts un saturs veicina plašāku kopienas līdzdalību.
- Kopienas iedzīvotāji aktīvāk iesaistās, ja izjūt piederību konkrētajai aktivitātei. Šādos gadījumos pasākums kļūst par kopienas identitātes nesēju, kas atspoguļo tās vērtības un attīstības virzienus.
- Jauniešu iesaistei nepieciešamas radošas un alternatīvas pieejas, apvienojot dažādus formātus, piemēram, teorētisko zināšanu apguvi ar praktiskām nodarbībām. Pasākuma saturs ir jāpielāgo viņu interesēm un mūsdienu paradumiem. Kultūrvēsturisko un tradīciju saglabāšanas pasākumos jauniešu iesaiste ir izaicinājums. Šobrīd tiek novērota tendence, ka jaunieši sāk izvēlēties tradicionālo aktivitāšu formas mūsdienīgā interpretācijā.
- Tiešā un personiska komunikācija ir efektīvākais veids iesaistei un viedokļu noskaidrošanai. Individuāla uzrunāšana veicina lielāku atsaucību un stiprina savstarpējo uzticēšanos kopienā.
Foruma noslēgumā Ineta Elksne pateicās dalībniekiem par veltīto laiku un iesaisti, diskutējot par kopienas vajadzībām un iespējamiem risinājumiem. Viņa aicināja ikvienu pārdomāt, kā veicināt jēgpilnu kopienas pārstāvju iesaisti dažādās aktivitātēs. Tika uzsvērta nepieciešamība mainīt ierastās metodes un pieejas. Tas palīdzētu veidot jaunus sadarbības modeļus un stiprināt kopatbildību kopienā.
Kopienā ir savas identitāti veidojošās tradīcijas, ir cilvēki, kas aktīvi darbojas un rāda labās prakses piemēru. Būtiski arī ir stiprināt savstarpējo sadarbību un veicināt vēlmi darboties kopā. Īpaši svarīgi ir vairot brīvprātīgu iesaisti un piederības sajūtu savai kopienai. Kopatbildība ir kā neredzamais pavediens, kas apvieno kopienas vērtības, tradīcijas un komunikāciju.
Uzziņai. Lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem kopienai būtisku jautājumu kontekstā, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta cents” īsteno projektu “Par aktīviem kopienu līderiem Latgales reģionā!” (2025.LV/NVOF?MAC/068), kura ietvaros Latgalē aizvadīti teju 30 apmācību semināri, notiks desmit iedzīvotāju forumi, kā arī, iedzīvotājiem tiks sniegtas vairāk nekā 2000 konsultācijas. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja: Elvita Kotāne, Rēzeknes novada partnerības projektu koordinatore
