Skaistā rudens dienā, 2025.gada 5.septembrī aizvadīts Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Līdzdalības kvartāls Rēzeknes novadā” (projekta Nr. 2025.LV/NVOF/MIC/068) pasākums “Leidzdaleibys kvartals” Lendžos, kopā pulcējot vairāk kā 75 dažāda vecuma kopienas pārstāvjus.
Pēcpusdiena bija piesātināta ar aktivitātēm, kas stiprināja Latgales kultūru un identitāti, lokālpatriotismu dzimtajai vietai, sekmēja kopienas saliedēšanu un iedzīvotāju līdzdalības veicināšanu.
Pasākuma ievadā muzikālu sveicienu sniedza niedru stabuļu radošās stacijas vadītājs Aleksandrs Maijers, kurš klātesošos iepazīstināja ar stabules melodijām, kā arī Rēzeknes novada vokālās studijas “Skonai” pārstāves, izpildot dziesmas latgaliešu valodā. Pasākumu atklāja projekta vadītāja Ineta Elksne un biedrības “Rēzeknes novada partnerība” padomes priekšsēdētājs Arvīds Dunskis, novēlot, lai šīs pasākums ir kā motivācija dalībniekiem stiprināt to, kas ir mūsu kopienas bagātība.
Turpinājumā norisinājās diskusija “Sabiedrības līdzdalība un iesaiste Rēzeknes novada attīstībā”, kurā piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Edmunds Džiguns, Rēzeknes novada pašvaldības Nautrēnu apvienības vadītājs, Partnerības padomes priekšsēdētājs Arvīds Dunskis, uzņēmējs un Dekšāru kopienas aktīvists Viktors Marjuničs, Dekšāru iedzīvotāju padomes dalībniece Jolanta Smane, biedrības “Sieviešu interešu klubs „Astra”” valdes priekšsēdētāja Daila Ekimāne. Diskusijas galvenie pieturpunkti bija “Kopienas stipruma avoti”, “Pašpietiekamība un attīstība”, “Kopība un līdzdalība”. Diskusijas laikā iegūtie galvenie secinājumi:
- Vietējās kopienās svarīgi turpināt stiprināt un attīstīt pastāvošās tradīcijas, saglabājot elastību jaunām iniciatīvām. Uzsvars jāliek uz vietējās kopienas viedokļa uzklausīšanu, nodrošinot, ka attīstības virzieni atbilst konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām un redzējumam, nevis tiek balstīti tikai uz vispārējām, ārējām tendencēm vai modernām ietekmēm.
- Pašvaldība ir atvērta uzklausīt iedzīvotāju viedokļus ar mērķi stiprināt un pilnveidot sadarbības mehānismus. Piemēram, šajā nolūkā tiek plānots organizēt tikšanos ar konkrētu teritoriju iedzīvotāju padomēm, nodrošinot iedzīvotāju iesaisti un viņu viedokļu uzklausīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
- Iedzīvotāju padomēm ir būtiski saglabāt apņēmību un drosmi darboties, arī saskaroties ar dažādām grūtībām un izaicinājumiem, jo šis ir darbs ar nozīmīgu ilgtermiņa pienesumu vietējās kopienas attīstībā.
- Svarīgi ir iesaistīt ik katru kopienas iedzīvotāju, apzinot kādu atbalstu ir iespējams sniegt savas dzīvesvietas labā, sadarbojoties ar kaimiņiem un apkārtējiem iedzīvotājiem. Jāveicina pašiniciatīva un aktīva līdzdalība, attīstot vietējās kopienas virzītas iniciatīvas, kas veicina teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
- Kopienu iedzīvotāji augstu novērtē līdzdalības budžeta sniegto iespēju aktīvi piedalīties savas teritorijas attīstībā. Pašvaldība ir atvērta šī procesa pilnveidei, uzklausot iedzīvotāju vajadzības un priekšlikumus. Pirmais līdzdalības budžeta konkurss apliecināja iedzīvotāju interesi un atbalstu šim līdzdalības mehānismam — sabiedrība jūtas novērtēta, ka tai ir iespēja iesniegt idejas, kas atbilst kopienas vajadzībām.
- Līdzdalības budžeta iniciatīva, LEADER programma un citi atbalsta instrumenti nodrošina strukturētu iespēju iedzīvotājiem ik gadu iesniegt savas idejas projektu konkursos. Sekmē iedzīvotāju aktivitāti visa gada garumā un stiprina sabiedrības iesaisti vietējās pārvaldības procesos.
Diskusijas izskaņā klausītāji un dalībnieki uzsvēra vēlmi iepazīt vietējo pieredzi pagastos un apvienībās, norādot, ka šāda pieredzes apmaiņa būtu vērtīga saiknes stiprināšanai ar Rēzeknes novadu. Tika pausta pārliecība, ka šādas tikšanās veicina savstarpēju iedvesmu, mācīšanos un labās prakses pārņemšanu kopienu starpā.
Pēc diskusijas pasākuma dalībnieki darbojās radošajās darbnīcu stacijās, kas bija veltītas Latgales tradicionālajiem arodiem un kultūras mantojumam.
Keramikas darbnīcā, mākslinieces Daces Losānes vadībā, radošā un iecietīgā gaisotnē tapa māla trauki un citi priekšmeti ar augu nospiedumiem. Darbs ar mālu izvērtās par meditatīvu procesu, kas simboliski atklāja Latgales keramikas dziļākās saknes – ne vien kā praktisku nepieciešamību, bet arī kā veidu pašizpausmei un sevis izzināšanai, kas latgaliešu kultūrā jau izsenis ir bijusi nozīmīga.
Ādas rokassprādžu izgatavošanas darbnīca norisinājās Ievas Melnes-Mežajevas vadībā. Tās laikā dalībnieki iepazina ādas izstrādājumu nozīmi senatnē – tie bija neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa ar gan praktisku, gan simbolisku funkciju. Darbnīcas praktiskajā daļā katrs dalībnieks izgatavoja savu unikālo rokassprādzi, izmēģinot dažādas pīšanas tehnikas – sākot no vienkāršas trīs dzīparu pīnes un līdz pat sarežģītākām.
Iespēju iepazīt un izzināt latgaliešu rakstu valodu pasākuma laikā nodrošināja biedrības “Volūda” pārstāves. Apmeklētājiem tika sniegts ieskats latgaliešu rakstu valodas pareizrakstībā un parādītas atšķirības ar latviešu literāro valodu. Dalībnieki varēja praktiski pārbaudīt savas zināšanas pareizā valodas lietojumā, kā arī uzzināt interesantus faktus par latgaliešu valodas lietojumu mediju vidē. Papildus tam biedrība piedāvāja arī saistošas aktivitātes jaunākajiem apmeklētājiem –krāsojamās lapas latgaliešu valodā un izzinošas unikālas lielformāta spēles latgaliešu valodā, kuras ar interesi izmēģināja gan bērni, gan pieaugušie, veicinot interesi par Latgales kultūru un valodu.
Augu un garšaugu vākšana un saglabāšana ilgākam laika periodam bija ierasta ikvienam latgalietim. Mūsdienās šī prasme ir maz pārņemta paaudzēs. Tēju un garšaugu maisījumu izgatavošanas darbnīcā Rozālija Mežatuča plašāk stāstīja par augu ievākšanu, fermentēšanu tējām un sniedza iespēju dalībniekiem pašiem izveidot savu unikālo garšaugu maisījumu – sāls ar pētersīļiem.
Niedru stabuļu darbnīcā Aleksandrs un Inga Maijeri klātesošos iepazīstināja ar Latgalei raksturīgajiem skaņu rīkiem, kas vēsturiski saistīti ar latgaļu mūzikas tradīcijām un cieši saistīti ar dabu un darbu. Darbnīcas laikā dalībnieki praktiski izgatavoja niedru stabules, kas bija darbietilpīgs process, kas prasīja pacietību un precizitāti. Vieniem tas izdevās veiklāk, bet citi, lai panāktu vēlamo skanējumu, izgatavoja pat vairākas stabules.
Pasākuma dalībnieki, iepazīstot latgaliešu arodus un kultūru, atzina, ka praktiskā darbošanās bija īpaši vērtīga, ņemot vērā, ka daudzas zināšanas no šiem amatiem nav saglabājušās no paaudzes paaudzē. Dalībnieki izteica cerību, ka iegūtās prasmes tagad viņi spēs saglabāt un turpināt nodot arī nākotnē.
Pasākuma noslēgumā visi dalībnieki devās jestrā deju solī Latgales dziesmu un danču darbnīcā kopā ar lauku folkloras kapelu no Viļāniem “Bumburneicys”.
Pasākums “Leidzdaleibys kvartals” stiprināja kopienas saliedētību un veicināja iedzīvotāju līdzdalību savas dzīvesvietas attīstībā. Diskusija un praktiskās darbnīcas stiprināja saikni ar dzimto novadu, sniedza vērtīgu pieredzi un jaunas zināšanas, kas palīdzēs saglabāt un attīstīt vietējo identitāti nākamajām paaudzēm. Tas ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai un dzīvei draudzīgai vietējās kopienas attīstībai.
Pateicamies par atbalstu un sadarbību pasākuma organizēšanā Rēzeknes novada pašvaldībai un Nautrēnu apvienības pārvaldei. Paldies diskusijas dalībniekiem un darbnīcu vadītājiem, kas dalījās zināšanās un praktiskajā pieredzē.
Ar motīvu “Nāc līdzi – izzini, radi, iesaisties” noslēdzās Latgales identitātes stiprināšanas pasākums. Apzinot iedzīvotāju vajadzības, Partnerība turpinās īstenot vietējo kopienu stiprināšanas iniciatīvas, veidojot dialogu ar iedzīvotāju padomēm, valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām!
Pasākuma fotogalerija pieejama ŠEIT
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Sagatavoja:
Rēzeknes novada partnerība
www.rezeknespaartneriba.lv
E-pasts: info@rezeknespartneriba.lv
